• Gads : 2019-2020
• Platība :
  Aptuvenā projekta teritorijas platība 706 ha, tās lielākā daļa ietilpst Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskajā parkā;
  Aptuvenā detalizētās teritorijas platība ir 347 ha, kas ietilpst Gaujas Nacionālajā parkā
• Pasūtītājs :
  Cēsu novada pašvaldība
  Projektu “Gaujas upes telpiskās attīstības plāna izstrāde Cēsu novada teritorijā” 100% apmērā finansē Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija
• Autori :
  Ainavu arhitektes: Helēna Gūtmane, Evita Zavadska un Arnita Verza
  Arhitekts, pilsētplānotājs: Marc Geldof
  Piedaloties: Laima Damberte
• Piesaistītie eksperti :
  Inga Straupe, Vaskulāro augu, ķērpju, mežu un virsāju, purvu, zālāju, jūras piekrastes eksperte
  Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”

GAUJAS UPES TELPISKĀ UN SOCIĀLĀ KVALITĀTES NOVĒRTĒJUMS

Sākotnējais Cēsu pilsētas ainavas telpiskās struktūras novērtējums veikts:

• apkopojot un analizējot tekstuālo informāciju
• apkopojot un analizējot kartogrāfiskos materiālus un veicot to savietojumu
• apsekojot projekta teritoriju dabā ar mērķi noteikt funkcionalitātes un telpiskuma elementu stāvokli un vizuālo novērtējumu
• sarunājoties ar vietējiem iedzīvotājiem un projekta teritorijā satiktajiem cilvēkiem, kas veiktas teritorijas apsekojumu laikā;

Projekta teritorijā konstatētas problēmvietas ekoloģiskā, ekonomiskā un sociālā kontekstā. Šī projekta ietvaros ekoloģiskais konteksts saprasts ar Gaujas senlejas apmeklētāju plūsmas radītu ietekmi uz biotopa kvalitāti (izbradājumi, izstaigājumi). Ekonomiskā kontekstā – tuvumā atrodoties esošai uzņēmējdarbībai un potenciāls veidoties jaunai uzņēmējdarbībai. Sociālā kontekstā – dažādo sociālo grupu interešu un vajadzību salāgošana.

VEIKTA INSTITUCIONĀLA ANALĪZE UN SOCIĀLĀ PROFILĒŠANA

Institucionālā analīze ir metodoloģija, kura tiek pielietota sociālās, ekonomikas un politiskās zinātnēs. Tās vispārējs mērķis ir noskaidrot attiecību starp institūcijām, vai institūcijām un indivīdiem, likumsakarības: darbības un sadarbības efektivitāti, savstarpējās ietekmes, interešu mijiedarbību.

Sociālā profilēšana ir metode, kura tiek izmantota institucionālās analīzes ietvaros. Termins “sociālā profilēšana” tiek lietots atšķirīgi dažādās zinātnēs un sociālās dzīves organizācijas praksēs. Pilsētplānošanā sociālā profilēšana saprotama kā kopienu un pilsēttelpu mijiedarbības noteikšana, lai labāk organizētu kopienu līdzdalību institūciju lēmumu pieņemšanā, transformējot pilsētu un ciematu fizisko telpu.

Veicot institucionālo analīzi un sociālo profilēšanu, tiek noteiktas noteikto telpu lietotāju grupas, to intereses, ietekmes, vēlmes ar mērķi tās līdzsvarot, pilsētas telpas transformāciju procesā.

PROJEKTA DARBA PROCESĀ ORGANIZĒTAS DIVAS DARBNĪCAS.

Pirmā darbnīca veidota, piedaloties Cēsu novada pašvaldības darbiniekiem, lai apzinātu galvenās problēmas, problēmu vietas, Gaujas upes pieejamības un izmantošanas potenciālu no pašvaldības viedokļa.

Otra darbnīca norisinājās ar iesaistītajām pusēm tai sk. vietējiem iedzīvotājiem, lai apzinātos un iepazītos ar dalībnieku aktuālo redzējumu par Gaujas upes piekrastes esošo problemātiku, pieejamību, funkcionalitāti un par upes piekrastes attīstības nākotnes redzējumu. Darbnīcas laikā tika spēlēta urbānā spēle “Gauja savām acīm”.

No abām darbnīcām iegūtie materiāli kalpoja tālākai Gaujas upes telpiskai un sociālās kvalitātes rekomendāciju izstrādei.

SNIEGTAS AINAVAS TELPISKĀS KVALITĀTES REKOMENDĀCIJAS

Veidotas rekomendācijas ainavu telpu un ainavu vērtību saglabāšanai un tālākai veidošanai, kā arī ainavu telpu vizuālo vērtību uzturēšanai, pilnveidošanai un plānošanai
Šajā projektā izstrādātie ieteikumi izmantojami rekomendācijām turpmākiem Cēsu pilsētā veicamiem ainavu plānošanas pasākumiem, ieskaitot tūrisma pārgājienu un velomaršrutu izstrādi, dabas vērtību aizsardzības nodrošināšanu, rekreācijas un makšķerēšanas vietu pieejamības uzlabošanu

ANALIZĒTS PIEEJAMĪBAS UN REKREĀCIJAS INFRASTRUKTŪRAS IZMANTOŠANAS POTENCIĀLS, SNIEGTAS REKOMENDĀCIJAS

Gaujas iela sadala upes ieleju divās daļās:

• ziemeļu daļa – klusā jeb pasīvā daļa ar nelielām aktivitātēm un ierobežotu pieeju automašīnām;
• dienvidu daļa – aktīvā daļa ar dažādām aktivitātēm un vieglu piekļuvi automašīnām.

Izveidota koncepcija Gaujas pieejamībai par pamatu ņemot “Dakšas principu”.

“Dakšas zobi” savieno pilsētas centru (un dzelzceļa staciju) ar uztveršanas punktiem visiem transporta veidiem: automašīnām, dažos gadījumos sabiedriskajam transportam, velosipēdistiem un gājējiem.

Mērķis ir novirzīt transportlīdzekļus uz uztveršanas punktiem, kur nodrošinātas stāvvietas, autobusa pieturas, informācijas punkti, tualetes u.c. infrastruktūras objekti.

Uztveršanas punkti savā starpā savienoti ar sasaistēm – ceļiem ar ierobežotu auto satiksmi. Lai mudinātu autovadītājus neizmantot šīs ielas, pieeja braukšanai ar automašīnām ierobežojama, izņemot vietējos iedzīvotājus. Izceltajās sasaistēs jāstimulē gājēju un velo satiksme.

No uztveršanas punktiem koridori (pastaigu / riteņbraukšanas takas) aizved uz piekļuves punktiem pie upes.
Piekļuves punkti var būt savienoti savā starpā ar veloceliņiem / gājēju ielām.

Ja uztveršanas punkts un piekļuves punkts ir tik tuvu, ka koridors gandrīz nepastāv, tad mērķis ir atdalīt šos punktus, lai novērstu antropogēno slodzi uz upes ieleju.

Projekta ietvaros doti arī rekreatīvās infrastruktūras veidošanas principi un rekreatīvās pieejamības rekomendācijas. Dotas rekomendācijas ekoloģiskā, ekonomiskā, sociālās iesaistes veicināšanai:

• Ekoloģiskā kontekstā – nodrošināt zaļo struktūru (meži, pļavas, koki u.tml.) daudzveidības saglabāšanu un atbilstošu apsaimniekošanu, zilo struktūru daudzveidību, zilo un zaļo struktūru multifunkcionalitāti;
• Ekonomiskā kontekstā – nodrošināt pakalpojumu daudzveidību, uzņēmējdarbību formu daudzveidību, lokālo tirgotavu daudzveidību, kafejnīcu u.c. ēstuvju daudzveidību;
• Sociālā kontekstā – nodrošināt piesaistes objektu un rekreācijas vietu pieejamību un drošību, publisko ārtelpu daudzveidību, zaļo un zilo struktūru pieejamību, vietējo kopienu aktivitāti, mobilitātes pieejamību, infrastruktūras kvalitāti, pārvietošanās daudzveidību (ar kājām, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, velo, automašīnām), kultūras telpu/vietu daudzveidību. Nodrošināt projekta teritorijas ainavu telpu uzturēšanu, atbilstošu apsaimniekošanu un pēc nepieciešamības labiekārtošanu. Veidot un uzturēt skatu vietas un skatu līnijas, ņemot vērā ekoloģiskās, apbūves, kultūrvēsturiskās, rekreācijas un vizuāli-estētiskās vērtības.

Sniegtas rekomendācijas sadarbīgas plānošanas pasākumiem ar iesaistītajām pusēm. Sadarbīga plānošana veicinātu sabalansētu interešu un vietai atbilstošāku plānošanu starp dabu un cilvēku vajadzībām.

Veikta arī Gaujas piekrastes biotopu izpēte – Gaujas upes pieteku – mazo upīšu iesārņojuma testēšana un rezultātu analīze, kā arī veikts Gaujas piekrastes bioloģiskā kvalitātes novērtējums