• Konkursa rezultāts: 2.vieta
• Norise: 2020.gads
• Pasūtītājs: Gulbenes novada pašvaldība
• KOMANDA :
• Ainavu arhitektūra: Ilze Rukšāne, Mētra Augškāpa, Sendija Adītāja, Arnita Verza
• Skatuves arhitektūra sadarbībā ar Lauder Architects: Rita Laudere, Rasa Grāvīte, Zane Kalniņa, Viesturs Dille
• Vizualizācijas : Viesturs Dille

KONCEPTS

Arhitektoniskajā un telpiskajā koncepcijā izmantota lidojoša gulbja tematika – gulbja ēnas, kas lido pār pilsētu un simboliski un emocionāli savieno gan centru ar parku, gan abas parka daļas – reprezentatīvo un meža. Gulbja tēls – pilsētas identitātes simbols – parkā ienāk nevis tieši, bet netieši – kā ēnas un lidojoša gulbja motīvs caur kompozīciju, krāsu, raksturu un raisa asociācijas par brīvību, dinamiku, gaisīgu un vieglu levitāciju, kustību uz priekšu.
Lai parks un pilsētas centrs spēlētu unisonā tiek aktivizēti savienojumi un soli pa solim pakāpeniski rekonstruētas ielas, to apstādījumi un labiekārtojums – kā pilsētas centra identitātes simbols. Autori piedāvā veidot telpiski, arhitektoniski un ainaviski vienotu pilsētas centra telpu – telpu starp Gulbenes novada Domi un Gulbenes Kultūras centru tajā daļēji iekļaujot O.Kalpaka, Ozolu ielas posmus, Centra parku, Ābeļu ielas atzaru iepretim domei. Veidots vienots Centra laukuma labiekārtojuma risinājums integrējot tajā parku. Pilsētas centra un tā apstādījumu struktūras rekonstrukcija ir būtiska Gulbenes kā mūsdienīgas pilsētas tēla, identitātes un atpazīstamības veidošanas sastāvdaļa.
Projekta teritorija sadalīta divos emocionāli atšķirīgos raksturos – ainavtelpās:
– Pilsētas parka ainavas raksturs
– Meža parka ainavas raksturs
Pilsētas parka ainavai raksturīga dinamika, kustība. Līdz ar to šī telpa veidota, kur ļauties ikdienas ritma pārdzīvojumam, kur gatavoties notikumam, kur pilsētā baudīt gadalaiku maiņu. Šī ir telpa, kas reprezentatīvi, simboliski un dziļi nes ierakstītu pilsētas identitātes kodu. Tieši šeit ir izvietots parka identitāti izceļošs centrālais elements – Laukums ar Gulbju skulptūru grupu, integrēta “sausajā” strūklakā.
Meža parka ainavai ikdienā raksturīga mierpilna dzīve – tur izzūd stress, samazinās ikdienas skrējiens, vieta kur baudīt ainavu, apstāties, pavingrot, palasīt un doties uz mērķi tālāk – lēnam, apdomīgi un apzināti. Šī ir telpa, kas nes vēsturiskā – Jauniešu parka identitātes kodu. Tāpēc arī šeit veidota daudzfunkcionāla pasākumu telpa – laukums ar daudzveidīgu kultūras notikumu epicentru – skatuvi – vietu, kas īpaši atdzīvojas svētku laikā, bet ikdienā brīvi pieejama radošām aktivitātēm.
Abas telpas savstarpēji vieno – parku un pilsētu savienojošais mugurkauls Gaitnieku ielas promenāde, kur svaru katrā kausā sabalansēta notikumu intensitāte – reprezentatīvā parka daļa vairāk noslogota ikdienā, bet meža daļa intensīvāk izmantota pasākumu laikā.
Parka funkcionālais zonējums palicis praktiski nemainīgs – tas tikai strukturāli, telpiski, ainaviski un arhitektoniski sakārtots vienotā valodā – veidojot parka un pilsētas identitātei atbilstošu tēlu.
Laukums veidots kā reprezentatīvs laukums, kas skatam paveras jau iebraucot pilsētā no Rīgas ielas puses. Tajā saglabāta un “sausās” strūklakas veidolā integrēta esošā J. Zariņa bronzas gulbju skulptūru grupa. “Sausā” strūklaka ir neitrāla savā veidolā, nekonkurē ar tēlniecības darbiem un kopā ar tiem veido vienotu parka centrālo objektu – vizītkarti un identitāti. Mākslas darbi tādējādi padarīti pieejami un autori tic, ka gulbju tēli bērnu roku apmīļoti saulē koši iemirdzēsies “Sausā” strūklaka ir atraktīva visiem vecumiem no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Strūklakā veidots speciāls sprauslās integrēts atmosfēriskais apgaismojums, kas izgaismo arī gulbju tēlus.
Skatuvi paredzēts izvietot meža daļā, esošajā pasākumu laukumā, klajākajā parka vietā, saglabājot visu esošos kokus. Skatuve primāri orientējama pret jaunizveidoto promenādi, citās reizēs, šaurākam skatītāju lokam arī pret austrumiem. Tā kā galvenā orientācija ir pret rietumiem, skatuve iemirdzas vakarā saulē un skatītājiem saules stari netraucē baudīt uzvedumu, izpildītājiem, savukārt, paredzēti iekares punkti konstrukcijā, saules sargu nodrošināšanai. Skatuve ir parka meža daļā levitējoša, noslēpumaina struktūra kā netieša atsauce uz gulbja spēju lidot, tā vieglumu, gaisīgumu, trauslumu.
Skatuve paredzēta universāla – izmantošanai gan koncertiem, deju uzvedumiem, gan kino seansiem, dažādiem pilsētas svētkiem, mākslas pasākumiem u.c. Kā iespējami varianti ir pasākumi, kur skatītāji izvietojas uz laukuma, kamēr uz skatuves notiek priekšnesums, tāpat iespējami kino seansi, izvietojot projektoru vienā no konstrukcijas iekares punktiem uz skatuves, sēdvietas – daļā zem režģa (paralēli konstruktīvajam režģim), atstājot centrālo laukumu brīvu, piemēram, izstādēm.
Rotaļu laukuma telpiskumu veido četri dažādu augstumu līdz 1.5m augsti pakalni. Pakalnu formas tēlaini ataino gulbja spārnu ēnu un mazie tajos var rotaļāties kā gādīga gulbja paspārnē – izjūtot augstu lidojumu un gulbja maigumu. Uz pakalniem – slīdkalniņi, kāpšļi, striķi un citi elementi. Pakalnus klāj lietais gumijas segums un tā tonalitāte – paugurknābja gulbja knābja toņu nianses. Ligzdu šūpoles – šajā gadījumā arī simbols – tās iecienījušas visas vecuma grupas. Laukumā arī batuti un oriģināls daudzfunkcionāls struktūrelements. Sporta un fitnesa telpā ielu vingrošanas komplekss daudzveidīgām aktivitātēm un galda spēļu aktivitātes.
Visā parkā apstādījumi veidoti atbilstoši mūsdienīgām prasībām tā, lai nodrošinātu dekorativitāti parkā visos gadalaikos. Apstādījumu struktūru veido – dobju forma, augus sortiments, krāsa, atmosfēra. Apstādījumu dobju formas kompozīcijai izmantots lidojoša gulbja spārnu motīvs. Kopā apstādījumu struktūra nodrošina mūsdienīgu biofīlisku pilsētas parka sajūtu