Dalīties

Metu konkurss: Līvu laukuma rekonstrukcijas priekšlikums

  • Konkursa rezultāts : 1.vieta
  • Norise : 2012. gads
  • KOMANDA :
    Arkitekti: OUTOFBOX – Pēteris Bajārs, Leonards KalniņšAinavu arhitekti: Marc Geldof, Helēna Gūtmane, Ilze Rukšāne, Ieva Dimante
  • Labiekārtojamā teritorijas platība : 5 700m2

 

LĪVU LAUKUMS – RĪGAS SĀKUMS
Līvu laukums šodien iezīmē un simbolizē Rīgas vēstures un telpas attīstības sākumu. Vēsturiskās kartes apliecina, ka pirmās lībiešu un vācu apmetnes Rīdzenes krastos veidojušās ap to vietu, kur šodien mājvietu radis Līvu laukums. Rīdzenes upes tecējums pašreizējas vecpilsētas teritorijā atdalījis seno pilsētu labajā krastā no pilsētas ganībām kreisajā krastā. Zaļās, neapbūvētās, dabiskās un pilsētnieciskās, pārveidotās vides tēlu un sajūtu simbioze rada Līvu laukuma simbolisko, kompozicionālo un funkcionālo audumu.

DIVI KRASTI / TRĪS TELPAS
Laukuma trīsdaļīgo telpisko struktūru veido Teātra laukums, Forums un Dārzs. Teātra laukums ir telpa Krievu drāmas teātra priekšā un tiek vizuāli norobežota no Foruma ar „laipu” pret Laipu ielu, organizējot gājēju kustību no Kaļķu ielas uz Doma laukumu, uzsverot Laipu ielas asi un tā atdzīvinot Laipu ielu. Lietus ūdens teknes satek dekoratīvā ūdens elementā – strūklakā – ūdens sprauslās, kas strādā trīs režīmos: kā migla no rīta, ūdens strūklas dienā un vakarā migla, kas ceļa Rīdzenes upes krastos.

ILGTERMIŅA PROGRAMMA – DIVLĪMEŅU TELPA – NEBIJUŠU SAJŪTU RESTAURĀCIJAS MUZEJS
Jau ar īstermiņa pasākumiem Līvu laukumā tiek izveidots teātra ēkas cienīgs un līdzīgām vēsturiski nozīmīgām ēkām piemītošs priekšlaukums, ko no abām pusēm iezīmē Rīdzenes upes krastu apbūve. Bez vizuālās virzības uz teātra galveno fasādi, ir nepieciešama arī funkcionālā virzība, kas tiek veidota pretējā virzienā – no teātra ēkas laukumā. Apmeklētājs tiek aicināts nolaisties līdz kādreizējam Rīdzenes upes līmenim. Pazemē izvietotās telpas ļauj mums izprast gan kādreizējo upes mērogu, apskatīt atsegto Rīgas kultūrslāni, iespējams, baudīt “it kā” zem laukuma saglabājušos pagrabu mūrus un iepazīt Nebijušu Sajūtu Restaurēšanas Muzejs, kurā var iepazīt pilsētas zudušajām liecībām – karos, pārbūvēs zaudēto Rīgu. Pilsētu, kuras nav. Laukumā izvietotās gadsimta liecības fiksējošas kartes kalpo kā muzeja virsgaismas, bet nakts laikā – no muzeja plūstošā gaisma izstaro caur kartēm kā nelieli gaismas kupoli.

Ieeja muzejā kalpo kā amfiteātris un nodrošina blakus esošā teātra, kā arī Valsts filharmonijas aktivitāšu iznešanu publiskajā telpā. Te var tikt rīkoti koncerti, performances, izmantojot dažnedažādus pasākuma norises scenārijus. Skatītāji var ieņemt amfiteātri un vērot mūziķu uzstāšanos uz jauno Laipu ielu savienojošās “laipas”, bet tikpat labi skatītāji var apgūt laipu, kamēr mūziķi izkārtojušies amfiteātrī.

FORUMS
Forums – vidējā – virs muzeja izvietotā telpa – ir gan pulcēšanās, gan gājēju tranzīta telpa. Gājēju plūsmas tiek virzītas pa Amatu un Laipu ielās iesegumā veidotām “laipām”. Tā ir arī vēsturiskās atmiņas telpa. Tās galvenais elements ir Rīgas 13.gadsimta laiva, kas atrasta arheoloģisko izrakumu laikā bijušajā Rīdzenes upes gultnē. Vēsturiskās laivas siluets tiek ievietots stikla ietvarā Foruma Austrumu daļā – Rīdzenes upes kreisajā krastā pret jauno kvartālu. Risinājums piedāvā pastāvīgi izstādīt muzeja eksponātu laukumā, tumšajā diennakts laikā “restaurējot” laivas siluetu uz stikla kuba virsmas ar hologrammas palīdzību. Rīgas laiva ir potenciāls jauns Vecrīgas telpiskais enkurs un laukuma vizītkarte.

Otrs būtisks laukuma telpu veidojošs elements ir Rīgas vēsturiskās kartes – laika stāsta nesēji – labiekārtojuma elementi – monolīti soli. Laukuma labiekārtojuma elementi tiek veidoti, balstoties uz mobilitātes, transformācijas un atvieglotas apsaimniekošanas principiem. Katra platforma ir Rīgas vēsturisko karšu izvietošanas virsma. Iespējamie materiāli – metāls, koks, foto betons. Īstenojot ilgtermiņa attīstības vīziju – divlīmeņu risinājumu – karšu silueti tiek veidoti kā pazemes telpas virsgaismas. Forumu šķērso 3 lietus ūdens teces, kas iezīmē bijušās Rīdzenes upes krastus un savāc lietus ūdeni no jaunā kvartāla.

DĀRZA TELPA
Dārza telpa – atpūtas, pārdomu, meditācijas telpa. Laukuma nosaukums tiek simboliski saistīts ar Lībiešu krastu stilizētā laivas siluetā. Apstādījumus veido 9 ābeles un savvaļas augi. Ābele ir mātes un mājas simbols. Ābele simbolizējusi mīlestību, dzīvību un auglību . Kristietībā ābele simbolizē paradīzi un kļuvusi par ļauna un laba atzīšanas koku. Pasakās ābele ir dzīvības koks, kuras zaros aug grūtiem pārbaudījumiem iegūstamie sudraba, zelta un dimanta vai jaunības āboli. Somu-ugru folklorā tā ir kosmiskais Pasaules koks, kas aug jūras vidū uz salas, bet latviešu tautas dziesmās teiksmainais ābeļdārzs, kurā pa nakti guļ saulīte, ir pats Piena ceļš, kurā zvaigžņu kopas veido kuplo vainagu.

Deviņi ir sakrāli nozīmīgs skaitlis latviešu folklorā un ir nozīmīgākais skaitlis senajā latviešu laika skaitīšanā, atspoguļo indoeiropiešu tautu kopības laiku priekšstatu par norādi uz “9” kā laika un telpas ciklu – nedēļu (savaiti), kurā bija deviņas dienas. Latviešu brīnumpasakās tās ir deviņas dienas un deviņas naktis, kuru laikā tiek pabeigta kāda darbība. Deviņus mēnešus auglis briest mātes miesās un tad piedzimst. Sākas jauns cikls. Devītajā dienā parasti notiek bērniņa kristības. Ūdens elementi Dārzā – trīs dažādas formas seklas ūdenstilpnes – atsaucās uz Rīdzenes tecējumu. Tās rada Dārza ietvaru un veido tā telpu. Ūdenstilpnes nav savienotas savā starpā un gan kā dekoratīvie elementi, gan kā lietus ūdeņu savākšanas tilpnes.

  • /