• Konkursa rezultāts : 1.vieta
• Norise : 2009. gads
• KOMANDA :
  Arkitekti: Mārīte Sprudzāne, Ervīns Krauklis
  Arhitekts, pilsētplānotājs: Marc Geldof
  Ainavu arhitekti: Helēna Gūtmane, Ilze Rukšāne
  Vizualizācijas: Rolands Vorkals
• Teritorijas platība : 21 000m²

Pastāv tikai viena nemainīga šīs vietas kvalitāte — Pils laukuma pastāvīgais mainīgums. Pastāv tikai viena laukumā ierakstāmā patiesība — nacionālās kultūras bagātība — tās vēsture, iemiesota vietas stāstā. Pastāv tikai viens laukuma piepildījums — saglabāt un izstāstīt nākotnei par pagātni. Šodien.
Pils laukuma telpiskās struktūras princips ir ārtelpas trīsvienība: polivalence, ikonogrāfiskums (lasāmība), atvērtība turpinājumam. Šķiet neiespējama kāda noteikta laukuma vēstures posma formāla atjaunošana. Vietas dzīvā saikne ar Pils nepārtraukti mainīgo funkciju un visas Rīgas pilsētas attīstību liek pakārtot labiekārtojumu tieši šai kvalitātei — mainīgumam.
Šis princips realizējas 3 galvenajās ārtelpas fiziskajās īpašībās:
daudzveidīga lietošana,
telpiskā saikne ar pils kompleksu,
vēsturiski daudzslāņains dizains.

SATIKSMES ORGANIZĀCIJA
Autotransports:
Citadeles un K.Valdemāra ielu krustojums: aizliegtais labais pagrieziens tiek aizstāts ar kreiso, izveidojot ar luksoforu kontrolējamu krustojumu ar gājēju pārēju. Zaļā gaisma kreisajam pagriezienam uz Citadeles ielu un labajam no Citadeles uz Vanšu tiltu vienlaicīgi ar zaļo gaismu gājējiem.
Vanšu tilts: esošā trešā josla labajam pagriezienam tiek aizstāta ar joslu kreisajam pagriezienam, apmainot esošās 1. un 3. joslas vietām.
Citadeles un Muitas ielu krustojums: prioritāte pagrieziena transportam, aizstājot luksoforu ar zīmi galvenais ceļš. Transporta plūsmu kontrolē luksofori uz K.Valdemāra — Citadeles un Muitas — Eksporta ielām. 2+2 joslas uz Muitas ielas galvenajām transporta plūsmām.
Noliktavas iela: Z daļā (no K.Valdemāra ielas) tiek atļauta divvirzienu kustība ar 1+1 joslu. Luksoforu (K.Valdemāra — Citadeles un K.Valdemāra — Jēkaba) sinhronizācija padara iespējamu kreiso pagriezienu no Noliktavas uz K.Valdemāra ielu. Noliktavas ielas D daļā (pie Jēkaba laukuma) atļauta kustība protokola, valsts iestāžu (Prezidenta kancelejas, Saeimas u. c.), Latvijas bankas , ārkārtas gadījumu un piegādes transportam.

Velosatiksme:
Krastmala: abās pusēs divvirzienu kustībai.
K.Valdemāra iela: esošajā ielas profilā — uz trotuāra virzienā uz un no centra .
Citadeles iela: Vanšu tilta virzienā, paplašinot trotuāru vismaz par 1.5m.
Pils laukums: speciāls marķējums nav nepieciešams. Ierīkojamas 2 velosipēdu novietnes.

Labiekārtojuma projekts paredz uz laiku, kamēr tiek saskaņotas un veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, izmantot tranzīta kustībai esošo trajektoriju, atstājot starp zaļo zonu un karogu mastiem 11 m platu joslu. Izvedot piedāvāto risinājumu kompleksu, Pils laukums varētu pārvērsties no slikti kopta perifērijas parka par vienu no aktīvākajām, interesantākajām un modernākajām vietām Rīgā, Vecpilsētas jaunajiem — mākslas — vārtiem, nacionālās atmiņas glabātuvi un stāstītāju. Tam vajadzīgs tikai viens — nomainīt labo pagriezienu pret kreiso!

APSTĀDĪJUMI
Pils laukuma apstādījumi kopā ar apbūvi veido laukuma telpisko struktūru un stipri ietekmē telpas izmantošanas veidus un iespējas. Pastāv cieša saistība starp Pils laukuma stilistiku, izmantošanu un laikmeta noteiktām sociālām institūcijām. Visā Pils laukuma pastāvēšanas vēsturē visbiežāk tikuši pārveidoti tieši centrālās daļas apstādījumi. Tas, pēc autoru domām, ir apstādījumu neatbilstības funkcijai rezultāts.
Centrālajai laukuma daļai vērts:
Piešķirt reprezentatīvai un publiskai funkcijai atbilstošu veidolu — atvērtu, ar kvalitatīvu iesegumu, kurā ierakstīts vietas vēstures stāsts.
Pārvietot esošos stādījumus tam paredzētājā terasējumā gar Vanšu tiltu, ievērojot augu kvalitāti, socioloģiju un ekoloģiskās prasības.
Izņemt pie Citadeles ielas vairāk par 70% izkritušo liepu alejas ārējo rindu, jo kā alejas sastāvdaļa tā nav atjaunojama.
Piešķirt formu iekšējās rindas liepu vainagiem, padarot kokus par laukuma baroka dārza laikmeta atmiņu.
Izņemt laukuma ZA daļā atlikušos bijušās alejas kokus.
Atkarībā no protokola ceremonijas izvietojuma saglabāt vai izņemt liepas ZR daļā.
Pilnībā saglabāt bijušā Lustgarten apstādījumu struktūru, papildinot to ar centrālās daļas celiņa apmales dobēs esošo augu kolekciju.
Izveidot ap kokiem zaļās salas tā, lai radītu gājējiem ērtu iesegto trasējumu, kurš vienlaicīgi kalpotu tranzīta kustībai uz Citadeli un ļautu sajust zaļo skvēru kā Laukuma neatņemamu sastāvdaļu.

ARHITEKTONISKIE RISINĀJUMI
Funkcionāli telpai zem Vanšu tilta tiek piešķirta jauna loma: kopā ar slēgto pils dārzu (bijušo skulptūru dārzu) un publisko skvēru (projektā — Zaļā ermitāža) tā kļūst par Pils laukuma brīvdabas tēlotājmākslas un gaismas izstādi.
Pils dārza mūris pret tiltu tiek aizstāts ar drošības stikla mūri un pārvietots dārza iekšpusē par 2,8 — 4,6 m, ļaujot dienas gaismai iekļūt patiltē un atbrīvojot telpu gājēju kustībai gar tilta balstu. Stikla mūrim abās pusēs tiek izveidots ūdens spogulis, vizuāli savienojot abas telpas — publisko un slēgto.