• Adrese : Tvaika iela 2, Rīga
• Platība : 9.4 ha
• Pasūtītājs: Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”
• Projektēšana: 2013. – 2020. gads
• Autori :
  Ainavu arhitekti: Ilze Rukšāne, Mētra Augškāpa, Sendija Adītāja, Santa Krēsliņa. Vizualizācijas: Artūrs Mengots SIA “Vizualizāciju darbnīca”, Santa Matule.

Mēs sadarbojamies ar RPNC jau kopš 2013. gada rudens. Ik gadus RPNC apkalpo ap 89 000 pacientu, un statistika ir nežēlīga – ik gadus tā aug, pieaug tādas diagnozes kā depresija, izdegšana arvien jaunākā vecuma grupā. Kvalitatīvas ārtelpas nozīmi ne tikai mūsu ikdienā, bet arī ārstniecības procesā pēdējo desmit gadu laikā ir apstiprinājuši nu jau arī akadēmiski atzīti pētījumi un publikācijas. Pārmaiņas domāšanā un arī fiziskajā vidē prasa laiku.

2013. – 2014. gadā izstrādāts teritorijas telpiskās struktūras un labiekārtojuma reģenerācijas koncepts. “Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu, būt zariņu nolauzusi, tad staigātu dziedādama”. Koncepts paredz izveidot deviņus ārstniecības un terapijas dārzus – telpas dalījuma simboliskais pamats – saules gada rits. Saules dārzs centrā un tam apkārt gadskārtu godu deviņi dārzi – Meteņu, Lieldienu, Ūsiņa, Jāņu, Jumja, Māras, Miķeļu un Mārtiņu un Ziemassvētku dārzs, katrs no tiem ar savu atšķirīgu funkciju un vēstījumu. Stāsts par iespējām, kuras šeit ik dienas tiek dāvātas pacientiem, par labo gribu un par Nākotnes Dārzu, kas ir gatavs kalpot mūsu garīgai un fiziskai atjaunotnei.

2014. Izstāde Sarkandaugava – Dārzs. Emocionāli spēcīgs vēstījums, kas iezīmē Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ārtelpas reģenerācijas koncepta realizācijas patieso sākumu un saņēmis arī starptautisku atzinību.

2014. RPNC ieejas mezgla apstādījumu un gājēju celiņa rekonstrukcijas projekts un tā realizācija.
2020. pēc ilgāka pārtraukuma tika atsākts darbs un izstrādāta koncepcijas detalizācija. Tā veidota, saskaņā ar salutoģenēzes un terapeitisko dārzu veidošanas pamatprincipiem.

Salutoģenēzē ir svarīga saistības, saskaņotības izjūta, kas cilvēkā veido visa esošā savstarpējo sakarību. Terapeitiskie dārzi veicina fizisko un emocionālo labklājību, atveseļošanos, tātad veicina savstarpējo sakarību realizāciju – ikvienam – pacientam, personālam, apmeklētājam vai apkaimes iedzīvotājam.

PACIENTAM dārzs ir patvērums, vieta, kurā rast spēku, lai nepakļautos un neieslīgtu dziļāk savā esošajā veselības stāvoklī / diagnozē. Ārtelpa, apkārtne kalpo kā komplementārs “instruments”, kas palīdz rast pacientā mieru un veicināt pretošanās spēju slimībai.

PERSONĀLAM dārzs ir ne tikai ikdienas darbiem paredzēta funkcionāla telpa, bet arī atpūtas – atelpas un ieelpas brīdis starp daudziem pienākumiem un atbildības nastām. Ārtelpa veido īsu prombūtnes sajūtu garajā darba procesā;

APMEKLĒTĀJAM dārza teritorija kalpo kā “miera sala”. Dārzā atrodoties, cilvēks atjauno savus garīgos resursus un rod spēku turpināt risināt ikdienas jautājumus, neizdegt un vieglāk uztvert apkārtesošo un notiekošo;

APKAIMES IEDZĪVOTĀJAM dārzs ir kā izglītojoša telpa, kur mācīties saskaņu ar dabu un toleranci, iecietību un mazināt aizspriedumus un bailes, psihiskās aprūpes jomas stigmatizāciju.

Labiekārtojuma un dizaina risinājumu pamatā ir cilvēks, cilvēka vajadzības un veselība.

Ārtelpa veidota tā, lai tā būtu:

– Saprotama – skaidrība un  lasāmība struktūrā, materialitātē, funkcijās. Principi:
Pārredzamība – drošība, uzraudzība;
Pieejamība – droša un viegla pārvietošanās;
Miers un drošība;

– Svarīga un jēgpilna – daudzveidīga, interesanta, estētiska vide, sasaiste ar kultūru, vēsturi, tautu. Principi:
Sociālā telpa – komunikācija, piederība;
Kontakts ar dabu – vizuāls, fizisks;
Atpazīstamība – atmiņas, smaržas, sajūtas, zināmas lietas;

– Ar ko ir iespējams tikt galā – vidē iespējams veikt vienkāršas ikdienišķas darbības, dot iespēju just kontroli pār apkārtni. Principi:
Telpa, lai pārvietotos, kas iekļauj dažādas iespējas – apsēsties, staigāt, stāvēt;
Telpa patstāvīgiem lēmumiem un izvēlēm – iet pa labi vai kreisi? ko vēlos šeit darīt? u.tml.