Dalīties

Zolitūdes atceres dārzs

  • METU KONKURSS :  “Zolitūdes traģēdijas piemiņas vieta”
  • Konkursa rezultāts : 1. vieta
  • Norise : 2022. gads
  • PASŪTĪTĀJS: Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments
  • KOMANDA :
    ALPS ainavu darbnīca – ainavu arhitekti Indra Ozoliņa, Gita Gāgane, Ieva Dimante, ainavu arhitekte – pilsētplānotāja Ilze Rukšāne, ainavu tehniķe Ruta Tobiesa un mūsu studentes – Kitija Graudiņa, Līva Mankus,
    konsultāciju aģentūra “Copywriter/Levelup”, filozofs Igors Gubenko
    dizaina birojs H2E – Ingūna Elere, Holgers Elers.
    Vizualizācijas – Artūrs Mengots,
    • Makets – “Maquettica arhitektūras maketi

Zolitūdes atceres parks ir gaišas piemiņas vieta, kas veltīta cilvēkiem, nevis traģēdijai.
Konsultējoties ar biedrību “Zolitūde 21.11” un pamatojoties dziednieciskās ainavas pieejā, esam iecerējuši telpu, kurā zaudējuma smagums pārvēršas gaišuma piepildītā atcerē. Dārzā paredzēta vieta gan kolektīvai atcerei, gan apcerīgai vienatnei. Bagātīgu apstādījumu ieskauts, dārza centrālajā daļā atrodas Kopābūšanas laukums, kurā atbilstoši traģēdijas upuru skaitam pēc brīva kārtojuma principa izvietotas 54 pulēta metāla sfēras. Atceres dārza dziļumā paredzēta vieta netraucētai, apcerīgai vienatnei: Klusuma pakalns, kura virsotni rotā apaļš ūdens spogulis. Ūdens kā ietilpīgs simbols koncentrē sevī gaišas piemiņas noskaņu, apliecinot dzīves turpinājumu un paužot mūžības dimensiju (debesu atspulgs ūdens virsmā). Vizuālo asociāciju ar ūdeni ietver arī Kopābūšanas laukumā izvietotās sfēras, kuras līdzinās Raiņa apdzejotajai rasai (“Birst dimanti, pērles pa visu lauku”). Šādi ilgmūžīgais risinājums iegūst vieglumu, kas spēcina gaišas piemiņas noskaņu, vairo ainavas dziedniecisko potenciālu un ilgtermiņā palīdzēs novērst Zolitūdes kā sēru apkaimes stigmu.

  • /