• Konkursa rezultāts : 1. vieta
• Norise : 2025. gads
• PASŪTĪTĀJS : Kuldīgas novada pašvaldība
• KOMANDA : Marc Geldof, Ramon Cordova Gonzalez, Helena Gūtmane, Santa Krēsliņa, Airita Bērziņa, Rudolfs Dainis Šmits, Egita Fabiane, Agnese Reķe, Indra Ozoliņa, Marīte Sprudzāne, ainavu arhitektūras studente Olga Ponomarjova un sadarbības partnere konkursā Krista Paula Lepere.

Vizuālā identitāte: Ramon Cordova Gonzalez

Koncepcijas iedvesmas autors – Genius Loci

Starp Kuldīgas vecpilsētas šaurajām ieliņām un seniem koka namiņiem vijas plaša zaļā telpa, kuras stilistiku iespējams salīdzināt ar vairāk nekā pus gadsimtu ieilgušu strīdu starp klasiska parka, baroka dārza, memoriāla veidolu un vecpilsētas vietas garu. Tas ir 1905. gada parks.

Sekojot Vietas Garam, pilsētvidei nepiederīgais monumentālā parka ideoloģiskais ietvars tiek aizstāts ar Dārza ideju. Civilizācijas kultūras kodā dārzs saistīts ar cilvēka pamatvajadzību pēc mierīgas un skaistas dzīvesvietas, ar drošību un patvērumu, kur  darbs un kopā būšana pastāv līdzās skaistumam un mierinājumam. Savrupa patvēruma (Hortus Conslusus) vieta – dārzs iemieso dziedināšanas un pasardzības svētnīcu.

Koncepcijas pamatā ir divpadsmit tematiskie dārzi, kuri ir atšķirīgi telpiski un izmantošanas ziņā.  Skaitlis divpadsmit, nesot dziļu simbolisku vēstījumu visās kultūrās –  gan jūdaisma, gan kristīgajā tradīcijā -, iemieso universālu pilnību un harmoniju. Šī vieta Kuldīgā telpiski un kultūrvēsturiski veidojusies, iemiesojot abus kultūras kodus.

Goldingenas dārzu telpisko kompozīciju veido atjaunots un pēc Vecpilsētas ielu telpiskajiem principiem radīts Kuldīgas jaunās Štetlas ieliņu tīklojums, kā arī parka perimetrā izvietotie tematiskie dārzi, kas atdarina sagrautā Shtetl (jidiš: mazā pilsēta) kvartāla struktūru.

Koncepcija paredz parkā veidot arī āra kafejnīcu ar terasi un aktīvās atpūtas vietas bērniem. Jaunā kafejnīcas ēka ar publiskajām tualetēm atrodas parka ziemeļrietumu malā, harmoniski iekļaujoties Alunāna ielas apbūves struktūrā. Tās izvietojums dabiski saplūst ar apkārtējo pilsētas ainavu, vienlaikus piedāvājot labvēlīgu orientāciju uz austrumu un dienvidu skatu punktiem.

Goldingenas dārzu koncepts kā dziedinošās vietrādes princips ļauj organiskā mijiedarbībā sapludināt vēstures gaitā veidojušos pilsētvides slāņus – atdzīvināt ebreju dzīvojamā kvartāla blīvās apbūves atmosfēru, iekļaut 20. gadsimta 60.–70. gados veidotā parka vaibstus un stiprināt pēdējos gados atjaunoto un no jauna izveidoto vides mākslas un atpūtas elementu nozīmi un izmantošanu.