Dalīties

IZSTĀDE “HORIZONTS UZ SLIEKŠŅA”

MAD (mākslas, arhitektūras, dizaina) telpā izstāde “Horizonts uz sliekšņa” iedzīvināja liminālās telpas radošo potenci 150 augu veidotas iekštelpu ainavas formā. Tā bija aicinājums pazaudēties uz sliekšņa starp dabu un kultūru, lai rastu sevī izlēmību doties pretim nezināmajam jaunajam. Vienlaikus neierasta un dziedinoša, šī iekštelpu ainava tapusi kā Sporta pils dārzu liminālā stāvokļa metafora, gaidot 2024. gada sezonu, kas noritēs dalīšanās zīmē.

STĀSTS
Kaut kas jauns notiek tad, kad esi ierobežots un kad tas, ko uzskati par sevi, savu tiek īslaicīgi vai uz visiem laikiem atņemts, pazaudēts. Ja vēlētos, ja iedomātos, mēs varam būt pazaudējušies katru dienu, katru minūti un mirkli, jo mēs vienkārši nevaram zināt, kas ar mums notiks nākamajā mirklī. Ir tikai tagadne. Šis brīdis. Tāpēc mums nevajadzētu baidīties pazaudēties nezināmajā, jo teorētiski to piedzīvojam ik katru minūti. Mēs nonākam liminālajā, jeb sliekšņa telpā. Telpā, kurā vecā vairs nav, bet jaunais vēl nav dzimis. Šai telpā kādu brīdi mums jābūt vienatnē, tad paveras jaunas perspektīvas, horizonts un sajūta, ka varētu pazaudēties, top par bezlimitu iespēju telpu, brīvības lidojumu. Ļaujoties šai sajūtai, ka esam pazaudējušies, mēs dodam iespēju dzimt kam jaunam – lietām, atklājumiem, iespējām. Pazaudēt pasauli, lai atklātu jaunu. Telpa, kurā mēs varam iemācīties ko jaunu. Tas ir kā meklēt satricinājumu tā vietā, lai meklētu stabilitāti. Liminālajā telpā palikt tik ilgi, kamēr iemācāmies, kaut ko svarīgu un patiesi jaunu un tad apjaust, ka nemanot esi no šīs telpas izgājis un nonācis citā.

  • /