Koncepcijas virsmērķī izvirzīta augstvērtīgas publiskās ārtelpas izveidošana, iedzīvinot vīziju par augstskolu savienošanu “zināšanu jūdzē” Daugavas kreisajā krastā. Tas panākts, veidojot plašas terases ūdensmalās, labiekārtotus skvērus un bagātīgus apstādījumus abos tilta galos.  Zunda krastos radīta ainaviski pievilcīga un daudzfunkcionāla publiskā ārtelpa.

LABIEKĀRTOJUMA KONCEPCIJAS PAMATPRINCIPI
Zunda koncepcijas pamatā ir 3 principi – stilistiskā valoda, ilgtspēja un ekoloģiskā atbildība.
Stilistiskā valoda izmanto divas pēc kontrasta principa viena otru papildinošas vietas īpašības: apbūves industriālais raksturs un krāšņā pieūdens dabas ainava. Pamatīgs un līdzsvarots tilta siluets sadzīvo ar zaļiem skvēriem, robustām mēbelēm un apgaismojumu, koka platformām pie ūdens un ūdens biotopiem.
Ilgtspēju nodrošina tilta un labiekārtojuma veidola un tā materialitātes izvēle. Koka konstrukciju tilts caur platformām un skvēriem “ieausts” kanāla krastos, labiekārtojuma elementi veidoti no videi draudzīgiem materiāliem.
Ekoloģiskā atbildība: lai stiprinātu tilta krastus un veicinātu biotopu veidošanos pie tiem, tiek veidoti apstādījumi un radīta piemērota vide. Ūdenī ap tilta balstiem un patiltē paredzētas akmens “kabatas”, drošai zivju un abinieku nārstošanai. Platformu balsti izmantojami vertikāliem apstādījumiem. Tilta platformu pārkares kalpo kā putnu uzturēšanās un neapdraudētas ligzdošanas vietas.

DIZAINA VALODA
Labiekārtojuma elementu dizaina izvēlētā formu valoda ir vienkārša un stilistiski vienota savstarpēji un ar tilta arhitektonisko tēlu. Elementos dominē masīvkoks dabīgā koka tonī (dabiski pelēks) un metāla detaļas gaišā tonī, kā tilta margas. Koka sakņu režģi un atsevišķas elementu detaļas paredzētas rūsinātā tonī. Zunda krasta telpā paredzēti masīvkoka soli ar un bez atzveltnes, soli integrēti ar apstādījumiem, velostatīvi abās Zunda krasta pusēs, atkritumu urnas, informatīvas norādes, apgaismojuma laternas, ūdens dzeramais krāns.

APSTĀDĪJUMI
Apstādījumi veido pāreju no urbānās krastmalas uz zaļās rekreācijas funkcijai paredzēto telpu. Esošās ietves un veloceļi nodalīti no skvēriem ar apstādījumu joslām, pazemes komunikāciju izvietojuma dēļ izvēlēti augi ar seklu sakņu sistēmu (Rosa rugosa šķirnes, dekoratīvās graudzāles un ziemcietes). Atsevišķas vietās, kur pieļaujama stādīšana gruntī, paredzēti liela un vidēja izmēra koki, kas stādīti gan zaļajā zonā, gan segumā. Izmantotais sortiments – dažādu sugu vītoli, Tibetas ķirši, Sudraba kļavas šķirne ar dziļi šķeltām lapām.
Krastmalā saglabāta esošā nogāze, bagātinot to ar atsevišķu kokaugu stādījumiem. Gar ūdensmalu saglabāta esošā ūdensaugu josla, papildināta ar lieliem dekoratīviem laukakmeņiem un mitrumu mīlošiem augiem, tādejādi palielinot esošās dažādo augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes.